pêdējs, (BW. 17045, 1 ein Acc. s. pēduo), der hintere, der letztere U.: nāci nuo baznīcas pats pēdējais LP. VI, 1, 136. atduot brālim pēdējuo kumuosu Aps. J. III, 5. es e̦smu pēdējais (der grösste) nelietis MWM. v. J. 1896,. S. 481.

Avots: ME III, 206

pêdẽjs: pē̦dējuo, jaunākuo māsu Pas. VII, 330 (aus Višķi). pē̦dējuos miltus IX, 434 (aus Atašiene).

Avots: EH XIII, 227