I pĩcka Bauske, der Schlammpiezker U., Platonen, Bauske, Mar.; in Würzau: "ein neunaugenähnlicher Flsch"; zu pīka I (aus *pīce . pīka?).

Avots: ME III, 230

II pĩcka C., picka ² Lis., eine Peitsche Manz., U., Bers., Lasd., Laud., Fest., AP., Fianden: ar pīckas kātu nuoņēma brūtei vaiņaku BW. III, 1, 50. vęlns dzęn briežus ar pīcku LP. VII, 237. šmaugā pīcka nuošmīkst uz bēŗa pusi Saulietis R. I, 185. vīšu pīcku trim starām BW. 21721. lunkans kâ pīcka Alm. Kaislību varā 136. kur bij man pīcku sist, ne uz sava kumeliņa? BW. 22744; in Nötk. auch eine geschmeidige Rute. Nebst estn. pītsk zunächst aus nd. pietske (in Grimms Wrtb. unter Peitsche).

Avots: ME III, 230

II pĩcka: auch Lems., (mit ì ² ) Borchow, Mahlup, Pilda, Warkl., Demin. pĩckiņa BW. 29674, 2 var.

Avots: EH XIII, 240