pļekāt
pļe̦kât, -ãju,
1) mit der flachen Hand schlagen, etwas Weiches, Klebriges werfen, plätschem
Wid.: kam, pīlīte, tu pļe̦kāji, kam sajauci ūdentiņu? BW. 11903;
2) klatschen, bösen - Leumund verbreften
Ramelshof. Refl. -tiês, waten: ilgi pļe̦kājās pa slapjuo tīrumu un nevarēja tikt uz ceļa Dunika. Vgl. plekšêt 1 u. 2.
Avots: ME III, 368
1) mit der flachen Hand schlagen, etwas Weiches, Klebriges werfen, plätschem
Wid.: kam, pīlīte, tu pļe̦kāji, kam sajauci ūdentiņu? BW. 11903;
2) klatschen, bösen - Leumund verbreften
Ramelshof. Refl. -tiês, waten: ilgi pļe̦kājās pa slapjuo tīrumu un nevarēja tikt uz ceļa Dunika. Vgl. plekšêt 1 u. 2.
Avots: ME III, 368