pļerkšķis

pļerkšķis,

1) pļer̂kšķis 2 Bauske, pļer̂kšis C., ein Schwātzer
Bers., Fest., Stelp., Wid.;

2) eine Klapper, Schnarre (?):
skaņas ar kuoka klabiķiem un pļerkšķiem Antrop. II, 103. Vgl. plerkšķis.

Avots: ME III, 370