I pũdelêt, -ẽju, pudeln (hieraus entlehnt), im Schiessen verfehlen U.: uzvilku gaili un gribēju likt pie vaiga un spiest vaļām, bet ieduomājuos: ja pūdelēju, kuo tad? Janš. Dzimtene ² II, 128. ve̦cās krameņīcas ... mitrā laikā daudzreiz pūdelējušas Upīte Medn, laiki.-Subst. pūdelējums, der Fehlschuss.

Avots: ME III, 445

I pũdelêt, ‡

2) "aplami pašūt" Nötk.

Avots: EH II, 341

II pūdelêt, das Haar verwühlen Lems. n. U.

Avots: ME III, 445