pūpa

pūpa St., (mit ũ) Bl., gew. Plur. pũpas MSil., Bauske, Dond., die Wiege (Kinderwort): bē̦rns grib pūpiņas, das Kind will schlafen St. aijā, bērniņ, pūpas! BW. 2049. vāluodzīte, kam kuri pūpiņas eglienā? vai tam kārtītes mājā nebija? 2059. čuči, guli, man[a] pādīīe! ... es pūpiņas izpuškuoju dze̦lte̦nām puķītēm BW. piel. ² 17171.

Avots: ME III, 447, 448