pabružât, pabružuôt, tr., etwas reiben: viņš pabružāja spičku MWM. VI, 255. ar cimda virspusi viņš pabružāja de̦gunu AU. Refl. -tiês, sich reiben, sitzend sich hin- und herbewegen: viņš pabružuojas uz beņķa nuo vienas puses uz uotru AU. kundze pābružājās uz sava krē̦sla Vēr. II, 1399.

Avots: ME III, 10

pabružât: p. guovij muguru Saikava.

Avots: EH II, 122