paciemot

‡ pacìemuôt, = pacìemuōtiês: atiet rudzīt[i]s ... ciemāt vien paciemāt Tdz. 49791; autiņš man piedze̦muot, autiņš man nuomirstuot; tik tuo zīļu vainadziņu kâ ciemuot paciemuoju ("?") BW. 5788.

Avots: EH II, 124