[pacìrpt (li. pakir̃pti),

1) ein wenig od. eine Weile scheren:
kādu brīdi pacirpa (aitai vilnu) un atkal aizgāja;

2) pacirpt varêt, zu scheren vermögen:
vilna tik bieza, ka nevar pacirpt;

3) betrügen:
viņš pircēju labi pacirpa C., Bers. Refl. -tiês, ein wenig od. eine Weile scheren: ej nu tu ar pacērpies!]

Avots: ME III, 12

pacìrst [li. pakir̃sti], tr., ein wenig hauen, hacken: malku. [pacirtuši caurumiņu BW. 35274.] Refl. -tiês, sich plötzlich wenden: viņa ātri pacirtās uz tē̦va pusi Niedra.

Avots: ME III, 12

pacìrst,

1): pacē̦rtu (= li. pràkertu?) vilniņu, atruonu lineņu; pacē̦rlu lineņu, atruonu bērneņu Tdz. 55418, 1; ‡

2) nagend (beissend) durchlöchern
Kaltenbr.: peles pacirtušas putrāmu maisu; ‡

3) hinschleudern
Kaltenbr.: uz reizes pie zemes pacē̦rt. Refl. -tiês, ‡

2) ein wenig (zu eigenem Vergnügen) hauen.

Avots: EH II, 124