pade̦ga Hen., padeģe Mag. IV, 2, 131, padegme BW. 28859, eine ausgebrannte Stelle im Walde.

Avots: ME III, 16

pade̦ga: pade̦gās [guovis] dusināju BW. 29014. kam pade̦gas (Var.: izde̦gas) dedzināji? 29264.

Avots: EH II, 126