padievināt

‡ padievinât M. 307, wie einen Gott verehren, vergöttern: Made jūtas tīri kâ padievināta Janš. Mežv. ļ. II, 471. ja ... izmeklējam kādu ... uozuolu un padievinām tuo svē̦tu 487.

Avots: EH II, 128