padudināt

padudinât, intr., halblaut eine Zeitlang sprechen. Refl. -tiês, halblaut eine Zeitlang mit einander sprechen: ar sievu kādu laiciņu padudinājies MWM. X, 919.

Avots: ME III, 19


padudināt

padudinât, Refl. -tiês: sadurt galvas kuopā un p. (von Hühnern) Janš. Līgava II, 167.

Avots: EH II, 129