II padzìt,

1): tev jānāk līdzi (sc.: medībās) p. sūnakļa malu Ērglis Pel. bar. vectēvi 176; ‡

4) "pabīdīt": zirgs ar nāsīm padze̦n salmus Seyershof. nuodze̦n spaņņam apakšstīpu zemē un virsu arī padze̦n ("?") vaļīgāk, pēc kam liek dube̦nu iekšā Iw. Refl. -tiês, ‡

2) mit der Herde ein wenig weiter rücken (intr.)
Saikava: padzenies (ar luopiem) uz mājas pusi! ‡

3) fahrend mühsam weitergelangen
Saikava: pa kāpeni nevar p. ar ve̦zumu ni˙cik tāli neesi padzinies, un jau zirgs putās.

Avots: EH II, 130

padzìt [li. pagiñti], tr.,

1) ein wenig treiben:
padze̦n luopus uz mājas pusi. [es tad nu varēju intensīvi nuoduoties savam romānam un padzinu tuo labi uz priekšu De̦glavs Rīga II, 1, 8];

2) vertreiben, verjagen, verbannen:
tas vinu būtu padzinis jau sen Etn. IV, 81. tē̦vs viņu padzinis LP. VI, 397;

3) einholen:
visu dienu bites dzinu gar gaŗuo sila malu; nu padzinu, nu panācu mūsu kundziņa daļiņā BW. 33567, 1. Refl. -tiês, verfolgen, nachfolgen, einzuholen suchen: tautietis mani padzinās silā mazu gabaliņu BW. 33643, 3. Vgl. auch padzīkstêt.

Avots: ME III, 23