padzer̂t [li. pagérti, aksl. požrěti "absorbere"], tr.,

1) gehörig trinken:
smuka mana līgaviņa, alutiņa padzē̦ruse BW. 21352. vai vakar nepadzēri manu gaužu asariņu? 21672. nu e̦sam paē̦duši un padzē̦ruši;

2) sich betrinken, einen Rausch anlegen:
vai padzēris gulēt gāja, vai snauž galda galiņā? BW. 14676, 2;

3) vertrinken
[= li. pragérti?]: dzē̦rājiņa māmuliņa manu mazu padzē̦ruse BW. 15526. padzeŗ (māte) mani zvejniekam 13650. padzeŗ savus rudzus, miežus, manas baltas villainītes 26925, 3. Refl. -tiês, sich satt trinken, sich betrinken: tie dzēra un padzērās ar viņu I Mos. 43, 34. ik rītiņus padzēries manu gaužu asariņu BW. 21672.

Avots: ME III, 21, 22

padzer̂t,

1): tur ir ūdins; daej un padzersi Pas. VIII, 94. p. jis padzēre Kaltenbr.;

3): auch Kaltenbr., Oknist. Refl. -tiês: vai tu biji pasadzēris (betrunken)?
Tdz. 42549. ‡ Subst. padzērējs Dobl. n. BielU., jemand, der einigermassen ein Trinker (Trunkenbold) ist.

Avots: EH II, 130