padzirdēt

padzìrdêt, padzirst, tr., oberflächlich, kaum hören, vernehmen: viesi, tuo padzirdējuši, pa kaklu, pa galvu pruom LP. IV, 7. tuo padzirdis, viņš bāis nuo bailēm kliedzis Balss. [ja padzirstu, ka... meitas izprecināmas Veselis Tīr. ļaudis. Subst. padzìrdẽjums, oberflächlich Gehörtes: gaviles bij par mantas dalīšanas padzirdējumiem Jaunie mērn. laiki I, 21.]

Avots: ME III, 22


padzirdēt

padzìrdêt: atnāk ... p., parunāties, kad un kâ tuo duomā darīt Janš. Mežv. ļ. II, 337. pēc kāda laika vīrs ... padzird: tādā un tādā valstī ... ķēniņam meita ārprātā Pas. XI, 264.

Avots: EH II, 130