pagrìezt, tr., ein wenig wenden, drehen, kehren: viņš ne ausi, ne galvu, ne acis nepagriež. kad māsiņa linus prasa, tad ne ausi nepagrieza BW. 16580, visi bijībā pagrieza ceļu LP. VII, 788. [pagriezt kāju L., den Fuss verrenken]. Refl. -tiês, sich wenden, drehen, kehren: valuodas pagriezās uz citām lietām Sil. rinda pagriezās uz rijām Dok. A.

Avots: ME III, 31

pagriêzt (li. pagriežti),

1) schneiden (nach Verben des Könnens):
ar neasu nazi nevar pagriezt;

2) ein wenig schneiden
(perfektiv): p. urbulim galu tievāku. Refl. -tiês,

1) eine Weile zu seinem Vergnügen schneiden:
duod puikam nazi drusku pagriezties!

2) unabsichtlich geschnitten werden
(perfektiv): caurums pagriezās drusku lielāks Lis.]

Avots: ME III, 31

pagrìezt, ‡

2) umwandeln:
pļava par ganību pagrìezta ² Heidenfeld. Refl. -tiês,

1): viņš uzaris naudu. vagā balts vien pagriezies ("?") Pas. XV, 43;

2) sich verwandeln:
pe̦lnuos p. (zu Asche werden) Lng. (unter pe̦lni); ‡

3) sich einstellen
("parādīties") Mahlup: brūnā suga tikai vē̦lāk pagriezās.

Avots: EH II, 134

pagriêzt, ‡

3) (= li. pragriežti) entzweischneiden
Kaltenbr.: ka tik ādu nepagriež!

Avots: EH II, 135