paizums

paizums,

1) die Flut, Brandung; Woge, Ūberschwemmung:
visi tavi paizumi (bangas) un viļņi iet pār manu galvu Psalm 42, 8. paizums (viļņi) pārplūst pār manim 69, 3; 16; 124, 5; paizuma vējš, Wind aus der See;

2) die Flut, eine grosse Menge, etwas Grosses, in einen Haufen zusammengeworfene Dinge
Etn. I, 46: ir gan pàzums 2 , sagt man von einem Menschen von grossem Wuchs Mar. n. RKr. XV, 128; [3) Wolkenbruch (Wasserhose); Sturm, Orkan U. Beruht auf liv. ved paizømi "Flut, Überschwemmung"].

Avots: ME III, 35


paizums

paizums,

1): p. un bē̦gums (Flut und Ebbe)
Salisb. n. BielU.;

2): p. (mit àI 2 ) cilvē̦ku Sessw. tāds p. puišeļu kuopā Janš. Līgava I, 58. šuo lieluo paizumu (von einem goldenen Stuhl)
ne˙kâ nevarēja nuosvērt Pas. XII, 99.

Avots: EH II, 137