pajūkt [li. pajùnkti], intr., sich angewöhnen Tirs.

Avots: ME III, 37

pajūkt: zvirbuļipajüka da miežiem-ni atsa˙dzìt Auleja. ‡ Subst. pajūkums, die Angewohnheit: viņam tāds p., ka putru strebjuot virkšina ar lielu virkšķi Vīt.

Avots: EH II, 139