pakšķēt

pakš(ķ)êt, -u, -ẽju, intr., paffen, puffen, plätschern, rieseln: tad mēs šāvām, kā pakšēja vien Jauns. lakādas zābaciņi maigi pakšēja Duomas III, 535. pakšē̦damas pilēja nuo jumtiem lielas ūdens lāses Plūd.

Avots: ME III, 50


pakšķēt

pakšķêt: smēķējuot lūpas pakšķ Grünh.

Avots: EH II, 145