pakundzēt

pakùndzêt [Lubn.], häufiger refl. -tiês, die Oberhand gewinnen, sich bemeistern, sich aneignen Etn. IV, 162: druoši vien kāda lapsa būs pakundzējusies jūsu rubeni Vīt. tas pakundzējies cita dokumentus RA. [pakundzēties par uotru Bers.]

Avots: ME III, 51