[pakvêpinât,

1) ein wenig räuchern:
p. gaļu (žāvējuot). p. istabu ar kadiķiem Nigr.;

2) ein wenig grob schmeicheln:
p. kādam cilvē̦kam.]

Avots: ME III, 52

pakvêpinât,

1): gavēņu piektdienās allaž pakvēpināja kūtis Siuxt. manu spalvu pakvēpini nebaltās dienās! Pas. VII, 320.

Avots: EH II, 146