palabināt

palabinât, tr., etwas locken, begütigen: suni, zē̦nu.

Avots: ME III, 53


palabināt

palabinât, ‡ Refl. -tiês, eine Weile labinâtiês: ja gribi ar dusmīguo meitu atkal tikt draugs, tad tev vajadzēs krietni p. Dunika.

Avots: EH II, 147