palaida
palaîda [li. palaida "Zügellosigkeit"],
1) die Entlassung, Begieitung:
palaidiet, bāleliņi, bez palaidas es neiešu! BW. 13475, 3;
2) freies Leben
Tirs.;
3) ein Platz beim Gesinde als Weide:
palaida ir vieta, kur kustuoņus var palaist Infl. n. U., Tirs.; zu palaîst.
Avots: ME III, 54
1) die Entlassung, Begieitung:
palaidiet, bāleliņi, bez palaidas es neiešu! BW. 13475, 3;
2) freies Leben
Tirs.;
3) ein Platz beim Gesinde als Weide:
palaida ir vieta, kur kustuoņus var palaist Infl. n. U., Tirs.; zu palaîst.
Avots: ME III, 54