pal˜ts [Bauske, pàlts ² Kl., Warkh.], -s, pal˜te [Serbigal], palts [Glück], L., die Pfütze, Lache; der Regenbach L.: cūka palti sajaukuse BW. 13765. ceļa palti sen zināju, drīz pielija, izsusēja 10987, man[i] māmiņa pirtī pēra, paltī smēla ūdentiņ[u] 1275. lai kājiņas neieminu asariņu paltītē (Var.: paltiņā 9208; 15477,

3) BW. 18813. uz ielām bija neskaidra ūdeņa paltis Vēr. I, 678. [viņas paltis Glück Ezech. 47, 11. pārvērtīs par sāls paltu Sirach 40, 30. par ūdens paltiem Jes. 14, 23. palts vielleicht (s. Petersson Etym. Misz. 38) aus *palcs (zu palce), worauf palte neben palts entstehen konnte; allerdings findet man eine"syppe"Lele palte schon in den Livl. Güterurk. I, № 683 v. J. 1500.]

Avots: ME III, 63

I pal˜ts, -s: auch ("Pfütze, Lache") AP., (mit àl2) auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 78, Oknist n. FBR. XV, 178, Auleja, Heidenfeld, Kaltenbr., Saikava, Warkl., (mit al) Lixna, Pilda, Prl., Sessw., Wessen, pal˜ts (Stammform?) Salis: peldi, raudevīte, nuo paltiņas paltiņā! BW. 8834, 4 var. Zu einem o- od. ā- Stamm: paltā (Var.: dūņās) pīcku mē̦rcē̦dams 9748, 1 (aus Lasd.); palls Lng. "ein. Regenbach".

Avots: EH II, 152

‡ II pàlts ² , -s Saikava "ē̦kas pamatu ārmala, kur nav baļķu virsū, kas paliek brīva".

Avots: EH II, 152