palāva

palâva, gew. palâve [li. palóvė "die Stelle unterm Bette"],

1) der Raum unter der
lāva: iied, tautieti, palāvā! BW. 13697. pirtī auga palāvē 12806;

2) der Raum unter einer Pritsche, einer Lagerstätte:
visās istabās bij pa kaktiem un palāvām piemē̦tāts šis un tas Kaudz.

Avots: ME III, 57