pamērdēt

[pamērdêt od. pamērdinât, eine Weile hungern lassen: badā pamē̦rdē̦ts Lis. Refl. -tiês, eine Zeitlang sehr wenig essen: man ieteic pamērdēties.]

Avots: ME III, 70


pamērdēt

pamērdêt: pamẽ̦rdē̦ta ave, ein vor Hungern dėm Verrecken nahes Schaf Dunika.

Avots: EH II, 156