pame̦sls,

1) der Fussschemel
[Bielenstein Holzb. 230], die Fussdecke: nu ir tev kāju pame̦slā gaiss, ūdens, uguns, zeme GL, pāve̦sts atsūtīs tev dārgus pame̦slus, kur tavas kājas staigās MWM. VI, 486;

2) fig., der Lump, ein Gegenstand des Hohnes, der Verachtung:
viņš nav vis kāds kāju pame̦sls, bet gan vīrs Vārds. tev par kāju pame̦slu negribu būt Degl. [esi tik uotram par ve̦rgu, par kuju pame̦slu De̦glavs Rīga Il, 1, 575.] Zu pamest.

Avots: ME III, 69

pame̦sls,

2): tik daudz pašle̦pnuma viņai vēl bija, lai nenuoliktu sevi par pame̦slu cilvē̦kam ... Jauns. Raksti VI, 102. kāju p. - auch Frauenb.

Avots: EH II, 155