pamikāt

[pamikât, ein wenig mikât I: mazs bē̦rns, kuo mīlinuot labprāt pamikā Mar.]

Avots: ME III, 70


pamikāt

pamikât: es savu jaku pamikāju, apvēļu ("par vadmalas velšanu") Sonnaxt.

Avots: EH II, 156