panikt, intr., überdrüssig werden, langweilig werden: jau manam kumeļam auzu sile panikuse Schwanb. man panika viena diena, ne vēl visa vasariņa BW. 29294, 3. tīri rudzi, grūtas dzirnas, gan panika ritināt 6687. ļaudīm ve̦ca māmuliņa panikusi baŗuojama 3202. - [Subst. panikums, der Überdruss: darbs bez paguruma un panikuma Latg. 1.]

Avots: ME III, 77

panikt,

1): auch Pas. X, 397 (aus Lubn.), AP., Kaltenbr., Nerft, Oknist, Perkunen, Ramkau, Sonnaxt; ‡

2) = panĩkt: panicis saimnieks Oknist. tī sē̦ta taî panika, - ni luopu, ni maizes Auleja.

Avots: EH II, 160