papildinât, papil̃dît [li. papìldyti], tr., ergänzen, vervollständigen: zieduošas puķes uz luogiem papildināja vēl glītuo iespaidu Asp. Refl. -tiês, sich vervollständigen: savā aruodā, mākslā. viņš papildinājas savās zināšanās Smilga. [grāmatām..., ar kuŗām papildīsies viņa plaukts Juris Brasa 235.] Subst. papildinãjums, die Ergänzung; papildinâšana, das Ergänzen, Vervollständigen; papil̃dinâšanâs, das Sichvervollständigen; papil̃dinâtãjs, wer ergänzt, vervollständigt; papil̃dîtãjs*, das Objekt (in der Grammatik).

Avots: ME III, 81

‡ papil̂dinât ² Dunika, = papel̃dinât.

Avots: EH II, 162