paplāns
paplâns [li. paplonas bei Bezzenberger Lit. Stud. 150],
1) ziemlich dünn, mager:
paplāni mati; paplāna seja Vēr. II, 1288;
[2) schwach:
paplāns prāts Glück Sirach 3, 13;
3) ziemlich schlecht:
man iet ne nu tīri plāni, bet tâ paplāni, t. i. reizēm labi, bet vairāk plāni Fest.].
Avots: ME III, 82
1) ziemlich dünn, mager:
paplāni mati; paplāna seja Vēr. II, 1288;
[2) schwach:
paplāns prāts Glück Sirach 3, 13;
3) ziemlich schlecht:
man iet ne nu tīri plāni, bet tâ paplāni, t. i. reizēm labi, bet vairāk plāni Fest.].
Avots: ME III, 82