paplaiksnīties

paplaiksnîtiês, [paplaiksnāties Golg.], paplaikšîtiês, zuweilen aufleuchten, aufblitzen, sich lichten, aufklären: brīžam gan paplaikšījas saule A. XIII, 261. Vītuolam paplaiksnījās atmiņā viens vakārs Vēr. I, 901.

Avots: ME III, 82