paplaûkt, intr., etwas spriessen, ausschlagen: acis, kuŗas līdzinājas divi paplaukušiem vizbuļiem JR. V, 91.

Avots: ME III, 82

paplaûkt: vaiguos paplauka sārti plankumi Upītis Pirmā nakts 335. smaids ruosījās p. sejā 375. gaisma bija jau labi paplaukusi Janš. Dzimtene III, 77.

Avots: EH XIII, 163