[papliukšķinât Dond.], papļiukšķinât, papļiukšinât, etwas klatschen, knallen: vajaga tik pātagu papļiukšināt Sil.

Avots: ME III, 83

papliukšķinât: saimniece ... papliukšķināja pa abras ... muguru ar laipnu ruoku Virza Straumēni3 36.

Avots: EH XIII, 164