paplīksnēt

[*paplīksnêt, = *papliksnêt: šur tur luoguos uguns paplīksn Lubn.] Refl. -tiês Mar. n. RKr. XV, 129,

1) [paplìksnīties ² Lis.], sich lichten, aufklären:
debess papliksnējās ² ;

2) lächeln, sich freuen.

Avots: ME III, 83