pasardzība

pasar̂dzĩba, der Schutz, die Obhut. pasar̂gât, tr., behüten, beschützen: suns man sē̦tu pasargāja BW. 31159, 7. dievs, pāsargi mūsu meitas! 6699. Refl. -tiês, sich in acht nehmen, auf der Hut sein: pieteicis, lai tik nuo sābīšanās pasarguoties LP. I, 178.

Avots: ME III, 94