paskubināt

paskubinât [li. paskùbinti], tr., ein wenig anspornen, antreiben: tas paskubināja savu bērīti Etn. IV, 86. Refl. -tiês, sich sputen: paskubinies tikt laikus atpakaļ! LA. Subst. paskubinãjums, die Anspomung: maz līdzēja laipns paskubinājums Aps.; paskubi nüšana, das Anspornen, Antreiben; paskubinâtãjs, wer anspornt, antreibt.

Avots: ME III, 101