paskūst

paskūst, = paskūt, paskust: gribu p. sevi Pas. IV, 81 (aus Malta). Refl. -tiês, sich (ein wenig?) abrasieren: gribu p. Pas. IV, 84 (aus Warkl.; ebenda III p. fut. paskuss und I p. s. cond. paskustu!).

Avots: EH XIII, 173