[paslìet (li. pašliẽti, (anlehnend) aufrichten: paslieni sili stāvu, lai pažūst! N.-Peb.]

Avots: ME III, 103

paslìet: Andrāns paslēja seju gaisā Jauns. J. un v. 82. (vēzi) izvilkuši (krastā), paslējuši Tdz. 42491. ‡ Refl. -tiês, sich emporrichten: meita ..., uz e̦lkuoņa paslējusies, paskatījās uz luogu Jauns. J. un v. 75. spieķis ... paslējās ruokā Upītis Pirmā nakts 152.

Avots: EH XIII, 174