pastomīties

[pastuomîtiês,

1) ein wenig stammeln, stottern:
atbildes vietā tikai pastuomījās Widdrisch;

2) eine Weile unschlüssig zaudern:
pastuomījās kādu brīdi, bet ne˙kurp neaizgāja Lis.]

Avots: ME III, 109