patuvu, Adv., ziemlich nahe: meitas nāca patuvu gaŗām Vēr. II, 29. stāvuot tâ patuvu Saul. III, 102.

Avots: ME III, 126

patuvu: gāja tai patuvāku gaŗām Janš. Bandavā II, 96. bija kur patuvāk Mežv. ļ. II, 483.

Avots: EH XIII, 184