pavàldît,

1) eine Weile regieren, der Herr sein über:
p. kādu laiku māju;

2) an sich reissen, sich aneignen:
stiprākais pavaldīja lielākuo daļu Golg. (vgl. li. veldė´ti "regieren; in Besitz nehmen"). Refl. -tiês, eine Zeitlang zu seinem Behagen regieren: ļausim viņam ar kādu laiku pavaldīties!

Avots: ME III, 132

pavàldît,

1): die Herrschaft über etwas gewinnen:
māte vē̦rsusi savas duomas uz Mariju un ... mātes dvēselē iezagusies ... labvēlība. Marija nu bija pavaldījusi arī māti Vanagu ligzda 93. tē̦vs un māte gluži nuolīkuši pie zemes ... un visur pavaldījuši gaitnieki Sieva 173;

2): guoda ratus pavaldījis ... Dāvis Ciema spīg. 281.

Avots: EH XIII, 187