pavaņķēt

pavaņķêt,

1) stossen unter
Libau; ein wenig mit einer vāle schtagen N.-Peb.;

2) "parakņāties" Sessw., "pajaukt" Frauenburg: ē̦dati, panāksni, pavaņķē̦dami (Var.: pavandīdāmi)! BW. 19277 aus Dond.

Avots: ME III, 133