pavildīties

pavildîtiês, sich (auf etwas) verlassen RKr. II, 59: uz viņu vis nevar pavildīties, ka viņš suolījumu turēs Druw. uz to nevar pavildīties, tās vēl ir dieva ziņā Ramkau.

Avots: ME III, 137


pavildīties

pavildîtiês: auch Oknist.

Avots: EH XIII, 190