pa˙visam,

1) auch pa˙visu visam; durchaus, ganz und gar, gänzlich:
tad jau pa˙visam labi LP. V, 406. uotrs - pa˙visam nabags LP. V, 262. es pa˙visu visam tā negribu A. v. J. 1896, S. 95;

2) zu dem allen, insonderheit noch:
pa˙visam tas jāliek vē̦rā, (zu allem früher Gesagten) ist insonderheit noch zu bemerken U.; vgl. li. povisám "gänzlich".

Avots: ME III, 139

pa˙visam,

2): dzirdējām, ka kukņā skan naži ... mun p. likās, ka tur vārīja i[rj teju Jauns. Raksti VIII, 340.

Avots: EH II, 191