pavākt, = paglabāt Frauenb., Gr.-Essern: bē̦rnus pavāktu kalpa sieva R. Sk. II, 133. tik lielu bē̦rnu pavākt nav ne+kāda skuola Janš. Paipala 14. pavākt (= paglābt) sìenu zem jumta N.-Peb.

Avots: ME III, 133

pavākt, ‡ Refl. -tiês "paspiesties, duot vietu" Dunika, Rutzau: lai ... kalpu ļaudis skatās un brīnās un pavāķas pie malas Janš. Bandavā II, 299

Avots: EH XIII, 188