pavārs

pavãrs, Demin. pavārītis Konv. 2 2318, f. pavāriene BW. 20217, pavārene RKr. XVI, 147, 219, BW. 19466, pavārīša Kaudz. M., der Koch, die Köchin. Aus r. поваръ.

Avots: ME III, 134


pavārs

pavãrs: āzīt[i]s mans pavāriņš BW. 2667, 3.

Avots: EH XIII, 188