pavēja
pavẽja,
1) pavējš Lis., Warkh., Warkl., Kreuzb., Heidenfeld, die Stelle, wo der Wind nicht trifft
U. (eigentlich wohl: das unter dem Winde Befindliche): bijis jāmanās ar+vienu pavējas pusē LP. V, 123. gulēt... sila malā pavējā Kaudz. M. 153. mēs nuogājām meža pusē un atsēdāmies uz brīdi pavējā Leijerk. II, 92. še deva Anniņai mātes mūža māja vēl jel pavēju, Obdach Kaudz. M. 336. bē̦rni dzīvuo tē̦va pavējā Lis.;
2) "Linderung (dafūr nicht gehört)"
U.
Avots: ME III, 136
1) pavējš Lis., Warkh., Warkl., Kreuzb., Heidenfeld, die Stelle, wo der Wind nicht trifft
U. (eigentlich wohl: das unter dem Winde Befindliche): bijis jāmanās ar+vienu pavējas pusē LP. V, 123. gulēt... sila malā pavējā Kaudz. M. 153. mēs nuogājām meža pusē un atsēdāmies uz brīdi pavējā Leijerk. II, 92. še deva Anniņai mātes mūža māja vēl jel pavēju, Obdach Kaudz. M. 336. bē̦rni dzīvuo tē̦va pavējā Lis.;
2) "Linderung (dafūr nicht gehört)"
U.
Avots: ME III, 136