paākstīt

paâkstît, tr., ein wenig foppen, nachäffen: ve̦lns paākstījis sīpuolniekus LP. VII, 1234. Refl. -tiês, ein wenig albern, toben: nu, jaunkundz, paāksties nu, cik uziet, jetzt kannst du toben, wieviel du willst Vēr. I, 1165.

Avots: ME III, 5