pačabēt

pačabêt, intr., ein wenig rascheln, rauschen: aiz muguras kaut kas pačabēja Vēr. II, 159.

Avots: ME III, 13


pačabēt

pačabêt, ‡ Refl. -tiês,

1) ein wenig rascheln
C., Sessw., Seyershof;

2) eine Zeitlang leise (verstohlen) schwatzen
Heidenfeld. ‡ Subst. pačabêšana, leichtes Rascheln (von kurzer Dauer): baidījās nuo katras mazas nieku pačabēšanas Dünsb. Vecie grieķi II, 97.

Avots: EH II, 124